Sarkoptoze ir ērču Sarcoptes scabiei var. canis izraisīta slimības, kura raksturojas ar nesezonālo spēcīgu niezi. S. scabiei var izraisīt saslimšanu arī kaķiem, lapsām un cilvēkiem. Ērces savu dzīvesciklu pavada ādas virsējā slānī. Biežākie slimības pārnēsātāji Latvijā ir lapsas, jenotsuņi un citi suņi. Dzīvnieki inficējas kontakta ceļā vai atradoties teritorijā, kur ir dzīvo slimi dzīvnieki. Slimība skar parasti vēdera apakšējo daļu, krūšu apvidu, elkoņus, lecamās locītavas, kājas. Sejas apvidus un auss skrimstalu ārējas daļas tiek skartas 70 % gadījumos.

Diagnoze. Sarcoptes ērces bieži ir grūti konstatēt, īpaši, ja nieze ir jau ilgstošu laiku. Veterinārajā klīnikā diagnozes atstiprināšanai veiks virsējos nokasījumus. Virsējie nokasījumi no ausu malām, elkoņiem, lecamām locītavām ir diagnostiski 20 – 50% gadījumos. Sarkoptozi neizslēgs no diferenciāldiagnožu saraksta, pat ja ērces netika konstatētas. Nokasījumus ņem no netraumētas ādas. Materiālu uznes uz priekšmetstikliņa un mikroskopē minerāleļļā. Diagnozi var apstiprināt, ja konstatē vismaz vienu ērci, vienu olu vai tumši brūnas ērču fekālijas.

Ārstēšana. Svarīgi ārstēt visus kontaktā esošos suņus, dažreiz arī kaķus un citus dzīvniekus. Pareizu un optimālu ārstēšanas kursu noteiks veterinārārsts.