Sirds toņu auskultācija (izklausīšana)
Vispieejamākā un tehniski vienkāršākā sirds izmeklēšanas metode. To var veikt jebkurš veterinārārsts, kuram ir pieejams fonendoskops. Auskultācijas laikā veterinārārsts izvērtē sirds toņu skaļumu, intensitāti, ritmu, kā arī konstatē to, vai ir dzirdami kādi nevēlami trokšņi – sirds blakustrokšņi. Sirds blakustrokšņu esamība parasti liecina par problēmām sirds – asinsvadu sistēmā, kuras tālāk jāidentificē jau izmantojot citas, bieži vien sarežģītas metodes. Sirds toņu auskultāciju vajadzētu veikt katram dzīvniekam, vismaz 1 x gadā. Tā dod iespēju bieži vien apslēptas sirds slimības diagnosticēt iespējami savlaicīgi.

Artēriju pulsa palpācija (taustīšana)
To parasti veic veterinārārsts uz kādas no lielākām artērijām, vietā kur asinsvads atrodas tuvu pie kaula. Suņiem un kaķiem parasti pulsu nosaka uz ciskas artērijas (pakaļkājas iekšējā malā, ciskas apvidū), zirgiem uz sejas artērijas (apakšžokļa apakšējā mala), govīm – uz astes vidus artērijas. Pulsa viļņa kvalitāte ir tieši atkarīga no sirds darba jaudas – izgrūsto asiņu daudzuma no sirds. Šī metode ļoti svarīga sirds slimību diagnostikā un pacienta vispārējā stāvokļa izvērtēšanā.

Elektrokardiogrāfija
Sirds ir muskuļots orgāns. Sirds muskuļšķiedrām saraujoties, samazinās sirds kambaru tilpums, un asinis tiek izgrūstas asinsvados. Muskuļšķiedrām uzbudinoties, rodas vāji elektriski impulsi, kurus ar speciālām iekārtām var reģistrēt kā sirds biostrāvas. Elektrokardiogramma (EKG) ir sirds elektrisko notikumu grafisks attēls, ko reģistrē ar elektrokardiogrāfu. Elektrokardiogramma parāda to, kā uzbudinās sirds muskuļšķiedras, vai tajās norisošie vielmaiņas procesi nav traucēti, vai sirds daļas uzbudinās secīgi un ritmiski. EKG ļoti precīzi ļauj diagnosticē sirds ritma traucējumus jeb aritmijas. Tā palīdz kontrolēt dzīvnieka sirds asinsvadu sistēmas stāvokli anestēzijas (operāciju) laikā, palīdz izvērtēt medikamentu un ārstēšanas efektivitāti.
Nereti sirds ritma traucējumi parādās pēkšņi un negaidīti, atsevišķās diennakts stundās. Šādus neprognozējamus traucējumus var palīdzēt diagnosticēt 24 stundu elektrokardiogrāfija, jeb Holtera monitorēšana.

Ehokardiogrāfija
Par ehokardiogrāfiju sauc sirds ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Tā ir ļoti informatīva izmeklēšanas metode un turklāt nekaitīga un nesāpīga dzīvniekam. Parasti to veic bez sedācijas (izņemot agresīvus pacientus), dzīvnieku pozicionējot sānu guļā. Metode ļauj novērtēt ne tikai sirds struktūru anatomisko stāvoklim, bet arī izvērtēt sirds funkciju un diagnosticēt gan iegūtas, gan iedzimtas sirdskaites.
Ehokardiogrāfijas metodes ieviešana veterinārajā praksē, ļauj precīzi un laicīgi diagnosticēt sirds mazspējas cēloņus, kā arī padara daudz efektīvāku sirds slimību ārstēšanu un precīzāku prognozi par slimības gaitu. Šīs metodes efektivitāte, atšķirībā no citām sirds izmeklēšanas metodēm, ir visvairāk atkarīga no veterinārārsta profesionalitātes un ultrasonogrāfijas iekārtas kvalitātes līmeņa.

Vienmēr jāatceras, ka pirms jebkuras izmeklēšanas mums jābūt skaidrībai par to, uz kādiem jautājumiem meklējam atbildes un ko dos veiktais izmeklējums tālākajā diagnostikas un ārstēšanas procesā. To vienmēr jums laipni izskaidros veterinārārsts.