Skip to main content

Rehabilitācija

Dzīvnieku rehabilitācija balstās uz humānās rehabilitācijas tehnikas pamatiem. Tās mērķis ir uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti un samazināt sāpes. Tā palīdz ne tikai samazināt sāpes, bet arī uzlabot atveseļošanās procesus pēc traumām, operācijām, deģeneratīvām slimībām un ar vecumu saistītām slimībām.
Pārsvarā dzīvnieku rehabilitācija ir vērsta uz suņiem, bet tās pašas tehnikas var izmantot arī zirgu, kaķu, putnu, trušu, grauzēju un citu mazo dzīvnieku rehabilitācijā.
Dzīvnieku fizioterapeits ir ārstniecības persona, kas veic fizisko un funkcionālo traucējumu profilaksi, novērtēšanu, analīzi un ārstēšanu, izmantojot dažādas fizioterapijas tehnoloģijas.
Visbiežākais dzīvnieku fizioterapeita pacients ir dzīvnieks ar balsta un kustību aparāta problēmām – dažādas kaulu, locītavu, muskuļu saslimšanas un traumas, nervu sistēmas saslimšanas un traumas, pēcoperācijas periodi.
Galvenās ārstēšanas metodes ir terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, kā arī dažādas speciālās terapijas (piem., hidroterapija).

Biežāk izmantotās metodes
Dzīvnieku rehabilitācijā fizioterapeits sadarbojās ar ārstējošo veterinārārstu/ķirurgu un sastāda rehabilitācijas plānu atkarībā no uzstādītās diagnozes un dzīvnieka veselības stāvokļa. Ne visas tehnikas, kas tiek izmantotas dzīvnieku rehabilitācijā, der visos gadījumos. Ortopēdiska pacienta rehabilitācijā var iekļaut dažādas sekojošo tehniku kombinācijas: siltumterapiju, krioterapiju, hidroterapiju, vingrinājumus muskuļu masas palielināšanai, elektrostimulācijas un koordinācijas vingrojumus. Neiroloģisko slimību gadījumos dzīvnieki lielāku labumu gūs no līdzsvara un koordinācijas vingrojumiem, no muskuļu masas palielinošiem vingrinājumiem, no elektrostimulācijām un no hidroterapijas. Ķirurģisko rekonstrukciju un traumu gadījumos biežāk tiek izmantotas krioterapija, siltumterapija, masāža, elektriskās stimulācijas un hidroterapija.

1. Masāža – tiek izmantota, lai mazinātu paaugstinātu muskuļu tonusu un arī lai stimulētu muskuļu attīstību. Masāža veicina atlabšanu pēc operācijām un traumām, uzlabojot asinsriti un mazinot muskuļu spazmas. Masāža tiek plaši pielietota dzīvnieku rehabilitācijā un ir derīga gandrīz visos gadījumos.

2. Siltumterapija – pārsvarā tiek izmantota pirms hidroterapijas un vingrojumiem, kas paredzēti muskuļu masas palielināšanai. Siltuma pakas liek uz skartās vietas, lai uzlabotu kustību apjomu, samazinātu locītavu stīvumu un lai uzlabotu asinsriti.

3. Krioterapija – visbiežāk izmanto pēc intensīvām fizioterapijas nodarbībām, lai mazinātu locītavu un mīksto audu iekaisuma radīto diskomfortu.

4. Pasīvās kustības – izmanto, lai izstrādātu un veicinātu dzīvnieku izmantot pilnu kustību apjomu locītavā. Šī tehnika ievērojami uzlabo kustību apjomu locītavās un mazina sāpes tajās, tā uzlabojot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

5. Līdzsvara vingrinājumi – tiek izmantots speciāli veidots inventārs, lai uzlabotu vājo muskuļu atrofiskajās ekstremitātēs. Tiek izmantotas fizioterapijas bumbas (1. attēls galerijā raksta beigās), līdzsvara dēļi (2. attēls galerijā raksta beigās), līdzsvara spilveni (3. attēls galerijā raksta beigās) u.c.. Līdzsvara vingrojumus var izmantot dzīvniekiem pēc operācijām, tā veicinot svara pārnešanu uz operēto ekstremitāti un veicinot muskuļu darbu šajā ekstremitātē. Šos vingrojumus izmanto arī pie neiroloģiskām slimībām, piem., pēc insulta, dzīvniekam būs traucēta koordinācija un līdzsvars, ko var uzlabot ar šiem vingrojumiem.

5. Koordinācijas vingrinājumi – šie vingrojumi palīdz uzlabot dzīvnieka izpratni par apkārtni, kurā tas atrodas. Šie vingrojumi iekļauj dažāda augstuma barjeras (4. attēls galerijā raksta beigās), iešanu ap un starp stabiņiem (5. attēls galerijā raksta beigās), un astotnieka formu ar konusiem (6. attēls galerijā raksta beigās). Barjeras, liek sunim kāpt pāri un veicina fokusēšanos uz katru pēdu, kura tiek likta pāri, tā veicinot koordināciju. Iešana ap un starp stabiņiem un astotnieka formu ar konusiem, veicina dzīvnieka svara pārnešanu no vienas puses uz otru. Šie vingrojumi ir ļoti noderīgi dzīvniekiem ar neiroloģiskām saslimšanām un muguras smadzeņu traumām.

6. Muskuļu spēka uzlabošanas vingrinājumi – iešana augšā pa kalnu un lejā no kalna, stāvēšana uz 3 un 2 kājām, iešana pa slīpām rampām (7. attēls galerijā raksta beigās) un pozu mainīšana no sēdus uz stāvus stāvokli. Iešana augšā un lejā pa kalnu uzlabo gūžas fleksiju, kas labi noder gūžas dizplāzijas un deģeneratīvu locītavu slimību gadījumā. Ļoti vienkāršs un efektīvs veids kā uzlabot muskuļu spēku ekstremitātēs pēc ķirurģiskām rekonstrukcijām ir, paceļot pretējo ekstremitāti, likt dzīvniekam pārnest svaru uz skartās ekstremitātes.

7. Hidroterapija – tiek izmantots ūdens, lai uzlabotu muskuļu un locītavu funkcijas. Peldēšanas laikā dzīvnieks izmanto vairākas muskuļu grupas un ir spējīgs izstiept ekstremitātes vairāk, nekā staigājot pa zemi. Tas ļauj uzlabot spēku un izturību muskuļos. Šī tehnika samazina slodzi uz locītavām.

Zemūdens tredmils jeb gaitas celiņš (8. attēls galerijā raksta beigās) nodrošina to pašu efektu, ko vingrojumi uz zemes, bet samazina svaru uz dzīvnieka locītavām. hidroterapija ir ļoti svarīga dzīvniekiem pēc ķirurģiskām operācijām, it sevišķi pēc krustenisko saišu plīsumiem un operācijām.

Informāciju apkopoja fizioterapeits Valdis Devjatnikovs, raksts tapis sadarbībā ar takšu portālu – http://www.taksis.lv/?pageId=2204